Uzplaukums izaicinājumu vidū: kas ir pieņemšanas un apņemšanās terapija

Dzīves ceļojumā mēs bieži sastopamies ar šķēršļiem, neveiksmēm un intensīva emocionāla stresa brīžiem. Šīs problēmas var likt mums justies satriektiem, apmaldījušies un neskaidrības par to, kā orientēties ceļš uz personīgo izaugsmi un piepildījumu . Tieši šajos laikos pieņemšanas un apņemšanās terapijas (ACT) terapeitiskā pieeja var parādīties kā cerības bāka, piedāvājot mums pārveidojošu veidu, kā attīstīties grūtību vidū.

Savā pamatā šī psihoterapijas forma ir zinātniski pamatota terapeitiskā sistēma, kas apvieno apzinātības elementi , pieņemšanas un uzvedības maiņas stratēģijas. 20. gadsimta beigās izstrādātais ACT ir guvis plašu atzinību par savu efektivitāti, palīdzot cilvēkiem pārvarēt virkni psiholoģisku izaicinājumu, sākot no trauksmes un depresijas līdz stresam un attiecību grūtībām.

Teorētiskie pamati un izcelsme

ACT balstās uz dažādām psiholoģiskām teorijām un filozofijām, tostarp kognitīvās uzvedības terapiju (CBT), uz apzinātību balstītas pieejas un relāciju ietvara teoriju. ACT, ko 1980. gados izstrādāja psihologi Stīvens K. Heiss, Kellija G. Vilsone un Kērks D. Strosahls, ACT parādījās kā atbilde uz tradicionālās CBT ierobežojumiem un pieaugošo interesi par apzinātību balstītām intervencēm.

ACT izceļas starp citām terapeitiskajām pieejām, jo ​​tajā ir īpašs uzsvars uz pieņemšanu, apzinātību un uz vērtībām balstītu darbību. Lai gan CBT galvenokārt koncentrējas uz domu izaicināšanu un modificēšanu, ACT mērķis ir mainīt indivīda attiecības ar viņu domām, nodrošinot lielāku psiholoģisko elastību. Salīdzinot ar citām uz apzinātību balstītām terapijām, šī psihoterapijas forma liek lielāku uzsvaru uz vērtībām un apņēmīgu rīcību kā līdzekli personīgās izaugsmes un piepildījuma sajūtas sasniegšanai.

Pētījumi ir pierādījuši ACT efektivitāti dažādās populācijās un psiholoģiskās grūtībās:

• Metaanalīze, kas pārbauda ACT efektivitāti 65 pētījumos atklājās, ka ACT ievērojami uzlaboja rezultātus personām ar dažādām garīgās veselības problēmām, tostarp depresiju, trauksmes traucējumiem un hroniskām sāpēm (A-Tjak et al., 2015).
• Randomizēts kontrolēts pētījums, kas tika veikts ar personām, kurām bija pret ārstēšanu rezistenta depresija, parādīja, ka ACT bija efektīvāka nekā standarta kognitīvā terapija depresijas simptomu mazināšanā un vispārējās funkcionēšanas uzlabošanā (Zettle & Rains, 1989).
• Pētījumi arī ir parādījuši ACT priekšrocības personām ar hroniskām sāpēm , uzlabojot sāpju uzņemšanu, ikdienas darbību un mazāku atkarību no pretsāpju līdzekļiem (Vowles et al., 2009).

Šie pētījumi, cita starpā, sniedz empīriskus pierādījumus par ACT efektivitāti psiholoģiskās labklājības un personīgās izaugsmes veicināšanā.

ACT pamatprincipi

ACT ir terapeitiska pieeja, kas sakņojas pārliecībā, ka psiholoģiskas ciešanas rodas no cīņas par satraucošu domu un emociju kontroli vai izvairīšanos no tām. Tā vietā, lai mēģinātu novērst vai apspiest šīs privātās pieredzes un cilvēku ciešanas, ACT mudina cilvēkus tos pilnībā pieņemt, vienlaikus koncentrējoties uz darbībām, kas atbilst viņu dziļi iesakņotajām vērtībām. ACT pamatprincipi ietver:

1. Pieņemšana: grūtu domu, jūtu un sajūtu aptveršana, nevis cīņa pret tām vai izvairīšanās no tām. Atzīstot šo pieredzi un atstājot tai vietu, indivīdi var samazināt savu ietekmi uz vispārējo labklājību.
2. Defūzija: domu atzīšana par pārejošiem garīgiem notikumiem, nevis objektīvām patiesībām. Šis process ļauj indivīdiem atrauties no nederīgām domām un uzskatiem, ļaujot viņiem efektīvāk reaģēt uz izaicinājumiem.
3. Uzmanība: pašreizējā brīža apzināšanās attīstīšana un domu, emociju un sajūtu novērošana bez sprieduma. Uzmanības prakse palīdz indivīdiem sazināties ar savu pieredzi, tajās neiejaucoties.
4. Vērtības: personīgo vērtību noteikšana un noskaidrošana, kas virza jēgpilnas darbības. ACT uzsver, cik svarīgi ir saskaņot uzvedību ar šīm vērtībām kā līdzekli, lai dzīvotu bagātu, mērķtiecīgu dzīvi.
5. Apņemta darbība: mērķtiecīgu soļu speršana vērtīgu mērķu sasniegšanai pat diskomforta vai šķēršļu klātbūtnē. Ar apņēmīgu rīcību indivīdi izstrādā jaunus uzvedības modeļus, kas veicina personīgo izaugsmi un labklājību.

ACT izmantotie paņēmieni un vingrinājumi

ACT izmanto virkni paņēmienu un vingrinājumu, kas izstrādāti, lai veicinātu psiholoģisko elastību, uzmanību, pieņemšanu un uz vērtībām balstītu darbību. Šīs uz pierādījumiem balstītās prakses palīdz indivīdiem pārvarēt izaicinājumus, samazināt sāpīgu emociju ietekmi un izkopt bagātāku, jēgpilnāku dzīvi. Šeit ir daži ACT parasti izmantotie paņēmieni un vingrinājumi:

Mindfulness prakses: Mindfulness vingrinājumi attīstiet pašreizējā brīža apzināšanos un domu, emociju un ķermeņa sajūtu novērošanu bez sprieduma. Šīs prakses, piemēram, apzinātības meditācija vai ķermeņa skenēšana, veicina pieņemšanu un ļauj indivīdiem izjust savu iekšējo un ārējo pasauli ar lielāku skaidrību un atvērtību. Kognitīvā defūzija: Kognitīvās defūzijas tehnikas mērķis ir radīt distanci no nederīgām domām un uzskatiem. Šie vingrinājumi palīdz cilvēkiem atpazīt domas kā pārejošus garīgus notikumus, nevis burtiskas patiesības. Metodes ietver lapas uz straumes, kur indivīdi iztēlojas, ka savas domas plūst garām kā lapas pa straumi, vai domu etiķetes, kad domas tiek atzītas par garām ejošiem garīgiem notikumiem, nesaistoties ar to saturu. Vērtību precizēšana: Vērtību noskaidrošanas vingrinājumi ietver personīgo vērtību noteikšanu un noskaidrošanu — īpašības un darbības, kuras indivīdi uzskata par jēgpilnām un svarīgām savā dzīvē. Šie vingrinājumi palīdz indivīdiem iegūt skaidrību par to, kas viņiem patiešām ir svarīgs, un virza viņu izvēli un uzvedību saskaņā ar viņu vērtībām. Izdarīta darbība Plānošana : Apņemta rīcības plānošana koncentrējas uz konkrētu, sasniedzamu mērķu noteikšanu, kas atbilst identificētajām vērtībām. Personas sadala lielākus mērķus mazākos, pārvaldāmos soļos un izveido rīcības plānu. Šajos plānos ir iekļautas stratēģijas, lai novērstu šķēršļus un palielinātu ilgstošas ​​uzvedības maiņas iespējamību. Radošā bezcerība: Šis paņēmiens izaicina indivīdu mēģinājumus kontrolēt vai novērst neērtās domas un emocijas. Tas ietver šo kontroles stratēģiju ierobežojumu un veltīguma izpēti un ciešanu atzīšanu, ko izraisa šādi centieni. Atzīstot cīņas ietekmi, indivīdi kļūst atvērtāki savas iekšējās pieredzes pieņemšanai un pārvērš uzmanību uz vērtībām balstītu rīcību. Metaforas un Pieredzes vingrinājumi : ACT bieži izmanto metaforas, lai palīdzētu indivīdiem izprast sarežģītus jēdzienus un mainīt viņu skatījumu. Šīs metaforas piedāvā alternatīvus veidus, kā saistīt savu pieredzi. Pieredzes vingrinājumi, piemēram, virves vilkšanas vingrinājumi vai pēdu atstāšana, palīdz cilvēkiem izpētīt attiecības ar mokošām domām un emocijām un veicina pieņemošāku nostāju. Līdzjūtības prakse pret sevi: ACT ietver sevī līdzjūtības praksi, lai attīstītu laipnību, sapratni un pieņemšanu pret sevi. Šīs prakses ietver nomierinošu vārdu piedāvāšanu vai iesaistīšanos līdzjūtīgos tēlos. Tie veicina līdzjūtīgu attieksmi pret savām grūtībām, veicinot izturību un pašaprūpi.

Šīs metodes un vingrinājumi, ja tos īsteno apmācīti terapeiti, palīdz indivīdiem attīstīt psiholoģisko elastību, uzlabot uzmanību, pieņemt pieņemšanu un veikt uz vērtībām balstītas darbības. Metožu izvēle un kombinācija ir atkarīga no klienta unikālajām vajadzībām un terapeitiskajiem mērķiem.

Kas var gūt labumu no ACT?

Ir konstatēts, ka ACT ir noderīgs plašam cilvēku lokam, kas saskaras ar dažādiem garīgās veselības stāvokļiem. Tā elastīgais un pielāgojamais raksturs ļauj to piemērot dažādām populācijām. Šeit ir dažas cilvēku grupas, kuras var gūt labumu no ACT:

Personas ar Trauksmes traucējumi : ACT ir parādījis daudzsološus rezultātus, palīdzot personām ar trauksmes traucējumiem, tostarp ģeneralizētu trauksmi, sociālās trauksmes traucējumi un panikas traucējumi. Veicinot pieņemšanu, atbrīvojoties no nederīgām domām un veicot uz vērtībām balstītas darbības, ACT palīdz cilvēkiem samazināt trauksmes simptomus un uzlabot viņu vispārējo labklājību. Personas ar Depresijas simptomi : ACT ir pierādījis efektivitāte depresijas ārstēšanā . Veicinot negatīvu domu un nepatīkamu sajūtu pieņemšanu, mācot defūzijas paņēmienus un mudinot iesaistīties uz vērtībām balstītā darbībā, ACT dod cilvēkiem iespēju atbrīvoties no depresijas simptomu tvēriena un uzlabot viņu dzīves kvalitāti. Personas ar Hroniskas sāpes : Ir konstatēts, ka ACT ir noderīgs personām, kuras saskaras ar hroniskām sāpēm. Veicinot sāpju pieņemšanu un mācot apzinātības paņēmienus, indivīdi var veidot atšķirīgas attiecības ar savām sāpēm un samazināt to ietekmi uz viņu ikdienas darbību. ACT arī mudina cilvēkus iesaistīties vērtīgās darbībās un uzvedībā, neskatoties uz sāpēm. Personas, kuras lieto vielas Traucējumi : ACT ir izrādījis daudzsološu palīdzību personām, kuras cīnās ar vielu lietošanas traucējumiem. Palielinot tieksmes un sarežģītu emociju pieņemšanu, indivīdi var izstrādāt jaunas pārvarēšanas stratēģijas un samazināt atkarību no vielām. ACT arī uzsver vērtību noskaidrošanu un apņēmīgu rīcību, virzot cilvēkus uz pilnvērtīgāku dzīvi bez vielu lietošanas. Personas ar stresu un izdegšanu: ACT piedāvā vērtīgus rīkus stresa pārvaldībai un izdegšanas novēršanai. Veicinot apzinātību, attīstot stresa faktoru pieņemšanu un veicinot pašaprūpi un uz vērtībām balstītu rīcību, indivīdi var veidot noturību, uzlabot stresa pārvaldību un uzlabot vispārējo labklājību. Personas ar attiecību grūtībām: ACT var piemērot personām, kuras saskaras ar attiecību problēmām. Veicinot pieņemšanu, uzmanību un uz vērtībām balstītu rīcību, indivīdi var uzlabot komunikāciju, palielināt emocionālo elastību un uzlabot viņu attiecību vispārējo kvalitāti .

Ir svarīgi atzīmēt, ka, lai gan ACT ir pierādījis efektivitāti šajās populācijās, katra indivīda apstākļi ir unikāli. Darbs ar kvalificētu ACT terapeitu var nodrošināt, ka terapija ir pielāgota konkrētām vajadzībām un mērķiem.

Terapeita loma ACT

(ACT) terapeitiskajām attiecībām starp terapeitu un klientu ir ārkārtīgi liela nozīme. Šo terapijas veidu raksturo sadarbība, siltums, empātija un izpratne bez nosodīšanas. Garīgās veselības speciālists kalpo kā uzticams ceļvedis un partneris klienta ceļojumā uz personīgo izaugsmi.

Ar aktīvu klausīšanos un patiesu empātiju terapeits rada drošu un atbalstošu telpu, kurā klienti jūtas uzklausīti un saprasti. Tie veicina pieņemšanas atmosfēru, kurā klienti var brīvi izpētīt savas domas, emocijas un pieredzi, nebaidoties no sprieduma. Sadarbības terapeitiskās attiecības kalpo kā dziedināšanas un transformācijas katalizators.

Veicot prasmīgu iztaujāšanu, terapeits palīdz klientiem atklāt nederīgus domāšanas un uzvedības modeļus, veicinot kognitīvo defūziju un palielinātu psiholoģisko elastību. Viņi palīdz klientiem izveidot savienojumu ar savām vērtībām, izpētīt to, kas viņiem patiešām ir svarīgs, un kopīgi noteikt nozīmīgus mērķus, kas ir saskaņoti ar šīm vērtībām. Terapeits arī palīdz klientiem identificēt un risināt problēmas un neveiksmes, kas rodas ceļā.

Rezumējot, terapeita loma ACT ir līdzjūtīga līdzstrādnieka loma, kas vada klientus viņu personīgās izaugsmes ceļā. Izmantojot sadarbības terapeitiskās attiecības, terapeits atbalsta klientus viņu vērtību izpētē, pieņemšanas un uzmanības attīstīšanā un apņēmības pilnā darbībā. Piedāvājot norādījumus, terapeits arī veicina pašpaļāvību un autonomiju, ļaujot klientiem kļūt par savu pārveidojošo ceļojumu arhitektiem.